18 gadus nostrādāju Latvijas Nacionālajā teātrī kā aktieris un režisors. Filmējos kino, vadīju pasākumus, koncertus. Ieguvu pieredzi strādājot tv kanālos(RBS TV, LTV 1, LMT), kā neatkarīgais producents, raidījumu režisors, diktors. 1998.gadā nodibināju studiju Visio, kur producējam televīzijas raidījumus, uzņemam dokumentālas filmas, ierakstām balsis reklāmām, veicam videoklipu adaptācijas, apmācām filmēt un samontēt dažādus audiovizuālos projektus.

​

Esmu ieguvis daudzpusīgu praktisko pieredzi jomās kas attiecas uz publisko uzstāšanos un komunikāciju, sadarbību ar auditoriju, oratora prasmju attīstīšanu, personāla apmācību organizācijās. 

​

Kopš 2013.gada vadu publiskās runas un komunikācijas apmācības, konsultēju individuāli, lasu lekcijas studentiem un vadu publiskās uzstāšanās treniņus.

​

Biežāk uzdotie jautājumi manā praksē: kā pārvarēt uztraukumu pirms iziešanas pie klausītājiem, kā iemācīties pārvaldīt ķermeņa valodu un žestus, kā gatavoties runai? Kā attīstīt labas runas tehniku, ko darīt ja auditorija uzdod nepatīkamus jautājumus, kā izturēties ja mani filmē, intervē, ko darīt ja.... utt.

Uz tiem ir interesanti atbildēt, analizēt piemērus, bet kas notiks tālāk? Mēs daudz informācijas izlasām arī grāmatās, iegūstam internetā vai blogā, tās tomēr vēl nedod praktiskās iemaņas. Veids, kā zināšanas pārvērst par iemaņām, ir "praksē piedzīvota pieredze", kas mūsu zemapziņai liek no tās patiesi mācīties.

​

Vai es varu jūsu zināšanas padarīt par prasmēm? Protams. Visefektīvāk to var izdarīt strādājot individuāli vai nelielās grupās. Nav bezcerīgu gadījumu! Vispirms ir jūsu situācijas analīze, konkrētās vajadzības noskaidrošana, jo nav divu vienādu cilvēku, katrs indivīds ir unikāls. Jau tas vien dara mūs interesantus klausītājiem! Un tas ir jātceras vispirms. Mums jau ir dots potenciāls, kas ir jāapzinās un jānovērtē. Otrkārt, jebkurā komunikācijas situācijā, satiekas divi domāšanas veidi: oratora un auditorijas domāšana. Tie ir divi  atšķirīgi pretstati, kur katram ir savi mēķi, uzdevumi un vajadzības. Ja orators to nezin, tad sākas: "man ir bail no auditorijas", "ko par mani padomās", "ja nu es kļūdīšos"... Padomājiet, kādas ir auditorijas vajadzības un kādas ir oratora vajadzības? Tikai kad sākam saprast šīs atšķirības, tikai tad varam sākt nospraust uzdevumus un mērķus kas konkrētajā komunikācijā ir jāsasniedz. 

Apmācību procesa mērķis ir īpašā veidā likt jūsu prātam "izjust" visus apzinātos un neapzinātos procesus, kādi ar Jums, kā ar oratoru notiek dažādās komunikācijas situācijās ar auditoriju.

Praktiskie uzdevumi parāda, kā uz jums iedarbojas stress, kā neapzināti reaģē jūsu ķermenis, kā tas ietekmē balsi, elpošanu, žestus. Kad ir noskaidroti cēloņi šīm reakcijām var atkārtot vingrinājumu, bet jau ar nosacījumiem kas jāievēro, lai sasniegtu nospraustos uzdevumus un mērķus. Ticiet vai ne, bet mūsu zemapziņa un prāts mācās ļoti ātri! 

​

Par konsultācijām, lekcijām vai iespējamo sadarbību konkrētāk var noskaidrot piezvanot vai atsūtot ziņu!

​